Intervija ar skolnieci Evelīnu par mācībām Lielbritānijas valsts vidusskolā

Arvien biežāk pusaudži un viņu vecāki izvēlas mācības ārzemēs jau vidusskolas laikā. Tā ir lieliska iespēja noslīpēt angļu valodas zināšanas, iegūt starptautiski atzītu vidējo izglītību un pieredzi starptautiskā vidē, kā arī kļūt patstāvīgam. Latvijas skolēnu vidū joprojām pieprasītākās ir mācības tieši Lielbritānijas valsts koledžās, galvenokārt konkurētspējīgās cenas un augstās mācību kvalitātes dēļ. Lielākā priekšrocība mācībām Anglijā – iespēja skolēniem no 16 gadu vecuma iegūt vidējo (A level) vai profesionālo vidējo izglītību (the Diploma) tikai 2 gadu laikā!

Šodien piedāvājam interviju ar Evelīnu Klaperi - mērķtiecīgu skolnieci, kura pagājušā gada septembrī pēc 10. klases uzsāka mācības Lielbritānijas valsts vidusskolā Gloucestershire College A level programmā.

Vai Tu pati izlēmi doties mācīties uz ārzemēm, vai tā bija Tavu vecāku ideja? Kā Tu zināji, ka esi gatava šai pieredzei?

Tā bija gan manu vecāku, gan mana kopējā ideja. Es pati jau no kādas 6. klases sapratu, ka vēlos iegūt labu izglītību un jau sāku domāt par došanos uz ārzemēm 11. klasē. Mani vecāki mani ļoti atbalstīja un palīdzēja, lai tas varētu notikt. Godīgi sakot, pati es nebiju gatava doties uz ārzemēm, jo bija liels satraukums un neziņa par to, kas gaida. Gatava biju tikai tad, kad atnācu uz pirmo dienu koležā.

Ko pirms aizbraukšanas Tu sagaidīji no mācību gada Lielbritānijā? Vai Tavas cerības ir attaisnojušās?

Jā, atbraucot šeit (uz Lielbritāniju) nebiju vīlusies nemaz. Viss notika tieši tā, kā biju cerējusi. Vienīgais un ļoti patīkams pārsteigums man bija tas, ka skolotāji koležā ir vēl izpalīdzīgāki un laipnāki nekā biju gaidījusi.

Kā Tev izdevās adaptēties jaunajā vidē? Ar kādām grūtībām Tev nācies saskarties?

Es uzskatu, ka adaptēšanās jaunā vidē ir atkarīga no indivīda. Personīgi man bija ļoti viegli pierast pie jaunās dzīves šeit. Man grūtības pirmajos mēnešos sagādāja patstāvīgais dzīvesveids. Ar to es vēlos teikt, ka mājās (Latvijā)  vecāki varēja kaut ko izdarīt manā vietā vai ar kaut ko palīdzēt, bet šeit esot, man vajadzēja sākt visu darīt patstāvīgi. Piemēram, sarunāt vizītes, iet uz banku, pastu utt. Turklāt angļu valoda nav mana dzimtā valoda.

Kā mācības Lielbritānijā atšķiras no mācībām Latvijā? Kurā valstī mācīties ir grūtāk?

Mācības un vispār izglītības sistēma krasi atšķiras starp abām valstīm. Pēc manām domām, šo atšķirību var saprast tikai atbraucot šeit un mācoties. Latvijā mēs mācāmies ap 15 piekšmetu un viena mācību stunda ilgst 40 minūtes. Anglijā, tu izvēlies 3 vai 4 priekšmetus (koleža rekomendē 3) un viena mācību stunda ilgst 1 stundu vai 1 stundu un 15 minūtes. Priekšmeti tiek apgūti katru dienu un padziļināti. Arī ir jūtams tas, ka šeit, kad studenti apgūst A-levels priekšmetus, viņus jau lēnām gatavo universitātei. Vēl viena lieta, kas ļoti atšķiras ir tas, ka koležas darbinieki, īpaši, skolotāji, uztver tevi kā pieaugušo un tas ir ļoti patīkami, un viņi rūpējas par katru studentu un tas man bija sava veida šoks - labā nozīmē. Anglijā, mācoties priekšmetus, tiek apgūtas dzīvē noderīgas lietas. Kā piemēru varu minēt vēsturi. Tas ir viens no maniem priekšmetiem. Latvijā mēs mācamies pārsvarā seno laiku vai viduslaiku vēsturi. Tā iemesla dēļ, man vēsture likās garlaicīga, un es pat nesapratu, kā man tas dzīvē noderēs. Bet Anglijā, mēs mācāmies pagājušā vai 19. gadsimta vēsturi un daudz par politiku vai ekonomiku, kas ļoti palīdz izprast mūsdienu politiskos notikumus un mūsdienu pasauli.  Manuprāt, mācīties grūtāk ir Latvijā stingrās vērtēšanas sistēmas un neadekvāti daudzo mājasdarbu dēļ.

Tu esi kļuvusi par Gloucestershire College reklāmas „seju”. Lūdzu, pastāsti, kā tas notika un kā Tu juties jaunajā lomā?

Mums bija noorganizēta fotosesija koležā, kas ilga apmēram 3 vai 4 stundas. Tā kā fotosesijā bija daži no maniem draugiem, diena bija ļoti jautra. Bildes tika uzņemtas dažādās koledžas vietās, piemēram bibliotēkā, ēdnīcā, gaiteņos.

Jaunajā lomā jūtos ļoti labi. Varbūt piedzīvošu zināmu popularitāti ar laiku. Bet ir neliels satraukums par to, ka šīs bildes ir un būs plaši publicētas. Tāpēc ceru, ka ir izvēlētas tikai labākās.

Vai skolēni no Anglijas un citām valstīm atšķiras cits no cita? Kuru tautību meitenes, Tavuprāt, pievērš lielāku uzmanību ārējam izskatam? Vai Anglijā ir viegli sekot līdzi savam izskatam?

Studenti no katras valsts atšķiras ar izturēšanos, ģērbšanās stilu, kā arī to, cik uzmanības tiek pievērsts ārējam izskatam. Latviešu meitenes izmanto kosmētiku, kas izskatās pēc iepējas dabīgāk. Toties britu meitenes kosmētiku (acu, lūpu utt.) izmanto lielos apjomos un dažreiz izskatās ļoti nedabiski. Piemēram, gan itāļu, gan britu, gan arī latviešu meitenes ģērbjas labi, bet katra no šīm valstīm atšķiras ar savu stilu. Britu meitenes ziemā bieži valkā šortus un īsas kleitas. Manuprāt, latvietes ir gan skaistākas, gan dabīgākas. Savukārt, kas attiecas uz zēnu ģērbšanās stilu, mūsu vecuma zēni, manuprāt, labāk ģērbjas Latvijā. Britu zēni ir redzami, pārsvarā, treniņtērpos un izskatās, ka āriene viņus nemaz nesatrauc.

Anglijai skaistumkopšanas jomā ir savi plusi un mīnusi. Kas attiecas uz iepirkšanos, Anglijā ir daudz vairāk apģērbu zīmolu, veikali ir lielāki un piedāvā plašāku izvēli. Bet tādi pakalpojumi kā manikīrs un frizētava ir labāki Latvijā. Anglijā tas ir parasti dārgi un tajā pašā laikā ne visai kvalitatīvi. Tādēļ cilvēki, atbraucot uz Latviju, parasti apmeklē frizieri, zobārstu un manikīru.

Lūdzu, pastāsti par ēšanas paradumiem! Vai tiesa, ka Anglijā jaunieši iecienījuši ātrās uzkodas un neveselīgu pārtiku?

Jā, pilnībā piekrītu! Es biju ļoti pārsteigta, ka Anglijā, jaunieši ēd tik neveselīgi. Es esmu runājusi ar saviem draugiem no dažādām valstīm, piemēram, Slovākijas, Itālijas, Portugāles, Irānas, un citiem latviešiem. Visi apgalvo, ka ēdiens Anglijā ir liela problēma. Jāsāk jau ar to, ka bieži vien veselīgi ēst šeit ir ļoti grūti. Diezgan limitētas iespējas normāli paēst. Patiesībā, ne tikai jaunieši, bet arī daudzi pieaugušie ēd neveselīgi. Angļi ēd baltmaizi ļoti lielos daudzumos, kā arī daudz saldumu. Personīgi es, Latvijā, ēdu diezgan veselīgi. Esot šeit Anglijā arī cenšos to darīt, bet tas ir tiešām grūti. Koležā ir nopērkami burgeri, sendviči, frī kartupeļi, veikalos ļoti daudz saldumu, gatavās maltītes, un ēdiens bieži ir trekns.

Kādi ir Tavi galvenie ieguvumi?

Protams, patstāvība. Esmu iemācījusies pati tikt galā ar ikdienas darbiem un problēmām. Draugi. Tagad pazīstu cilvēkus no tādām valstīm kā Slovākija, Portugāle, Itālija un pat Irāna. Neslēpjami, uzlabota angļu valoda ir viens no daudzajiem ieguvumiem. Mācību ziņā - būtisks ieguvums ir tas, ka es apgūstu priekšmetus, kas ir saistīti ar manu nākotnes profesiju un to, ko vēlos mācīties universitātē. Koleža ļoti palīdz studentus gatavot universitātei.

Ko Tu varētu ieteikt jauniešiem, kuri plāno jau vidusskolā mācīties ārzemēs?

Lai iegūtu šo pieredzi ir, protams, nepieciešama drosme. Tāpēc, es vēlos visiem jauniešiem ieteikt - nebaidieties no izaicinājuma. Pirmie 2 mēneši būs nedaudz savādi, jo nebūs pierasts. Bet es, atbraucot un uzsākot mācību procesu, ātri sapratu, ka es vēlos palikt vēl uz otru gadu un stāties universitātē. Bet arī vienkārši braucot uz gadu, ja nepamēģināsiet, netiksiet pie pieredzes, kas nevar būt iegūta citādāk. Pie pieredzes, kas dzīvē ļoti palīdzēs. Un es varu garantēt, ka nenožēlosiet, ka pieņēmāt šādu lēmumu.