Augstākā izglītība Vācijā

Izglītības sistēmai Vācijā ir klasiskā trīs pakāpju struktūra, kas sastāv no sākuma, vidējās un augstākās skolas. Visi šīs struktūras līmeņi pastāv kā valsts, tā privātajās izglītības iestādēs, kuru skaits Vācijā ir nozīmīgs.

Vairumā gadījumu bez maksas ir arī mācības valsts universitātēs. Vadošie izglītības sistēmas orgāni ir VFR zemju Pastāvīgā Izglītības un kultūras ministru konference un Vācijas mācību iestāžu rektoru Konference. Izglītības procesu Vācijas zemju līmenī īsteno profilu ministrijas , kuras visbiežāk apstiprina mācību grāmatu lietošanu konkrētajā zemē. Katrā zemē darbojas savs izglītības likums, kas sastādīts saskaņā ar federālo likumu. Vācijas mūsdienīgās izglītības sistēmas pamatīpašības izveidojās Veimāras Republikas periodā (20.gados), kad notika vidusskolas sadalīšana tautskolā, reālskolā un ģimnāzijā. Līdz 50.gadu sākumam mācības reālskolā un ģimnāzijā bija par maksu.

Vācijas augstākajās mācību iestādēs pastāv vispārējie iestāšanās noteikumu standarti. Sava veida bonuss mācībām universitātē ir Abitur diploms, kurš tiek izsniegts saskaņā ar ģimnāzijas vai vispārējās skolas ģimnāzijas programmas mācību rezultātiem. Lai iegūtu šādu diplomu, skolu abiturientiem jānokārto eksāmeni četros galvenajos priekšmetos. Atbilstība izglītības standartam, kas fiksēts Abitur diplomā, universitātē parasti ļauj iestāties bez iestājeksāmeniem. Dažus gadus atpakaļ vairākas prestižas universitātes atkāpās no šī noteikuma –virknē fakultāšu (īpaši medicīnas) abiturientam tomēr nākas kārtot iestājeksāmenus un piedalīties konkursā.

Vācijas augstākās izglītības reforma, kas bija saistīta ar valsts atkalapvienošanos 1991.gadā un izsauca nepieciešamību unificēt izglītības standartus, noveda pie tā, ka Abitur diploms pārstāja būt vidusskolas absolventa sava veida bezierunu kvalitātes garants. Tuvākajā laikā prognozējama tādu Vācijas augstskolu palielināšanās, kuras praktizē abiturientu atlases konkursa sistēmu. Galvenais Vācijas augstākās izglītības princips ir akadēmiskā brīvība – tā ir sistēma, kas katram studentam ļauj patstāvīgi noteikt sarakstu ar apgūstamajām disciplīnām, kuras būs viņa diplomā. VFR augstākās izglītības sistēma nosaka mācību procesa un zinātnisko pētījumu savienošanu. Šīs īpatnības savukārt universitātēs regulē mācību procesa grafiku: katrs semestris sastāv no lekciju perioda (14-20 nedēļas) un ārpuslekciju perioda, kura laikā students nodarbojas ar patstāvīgu zinātnisku darbu.

VFR augstākās izglītības sistēma apvieno 326 mācību iestādes, no kurām lielākais vairums ir valsts mācību iestādes (nevalstiskām augstskolām jābūt pasniegšanas valsts licencei). Sistēmas pamatā ir universitātes (Universitaet) un tām līdzvērtīgās augstskolas (kopskaitā 78): klasiskās universitātes (medicīnas, humanitārās un dabas zinātņu, teoloģijas, socioloģijas, ekonomikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, inženierzinību fakultātes), tehniskās universitātes (Technische Universitaet), vispārējās universitātes (Gesamthochschulen) – speciālā profesionālā izglītība un zinātniskie pētījumi, pedagoģiskie institūti (Paedagogische Hochschulen), medicīnas koledžas, filozofijas-teoloģijas un baznīcu koledžas (Theologische Hochschule), sporta koledžas. Augstskolas ir arī augstākās profesionālās skolas (Fachhochschulen) – profesionālā izglītība biznesa, ekonomikas, servisa, lauksaimniecības un lietišķās mākslas sfērā, kā arī mākslas koledžas (Kunsthochschule; Musikhochschule).

Vidējais mācību ilgums Vācijas augstākajās mācību iestādēs – 5 gadi, kaut arī dažās augstskolās jāmācās 4, citās 6 gadi. Maksimālais augstākās izglītības iegūšanas laiks Vācijā ir 10 gadi. Ieskaitīšana VFR augstskolā notiek divas reizes gadā: pavasarī pirms vasaras semestra un rudenī pirms ziemas semestra. Pirms iestāšanās augstskolās, kurās studentus uzņem konkursa kārtībā, abiturientiem pieejami maksas sagatavošanas kursi.

Semestra laikā iegūtās zināšanas tiek izteiktas ieskaites ballēs, tās studentam piešķir pēc katras sesijas. Viss universitātes kurss sadalīts divos etapos: pamata (3-4 semestri), pēc kura rezultātiem piešķir licenciāta grādu (Vorddiplom – priekšdiploms) un galveno (4-6 semestri), pēc kura rezultātiem piešķir maģistra grādu (Magister Artium). Tehnisko specialitāšu studenti šī grāda vietā iegūst speciālista diplomu. Vienlaikus ar universitātes pamatkursa beigšanu abiturientam jāaizstāv diplomdarbs vai disertācija. Valsts diploms, kuru izdevusi universitāte vai tai pielīdzināta augstākā mācību iestāde Vācijā, dod tiesības strādāt profesijā, kurā nepieciešama augstākā izglītība.

Pēc valsts diploma un maģistra grāda iegūšanas Vācijas augstskolu absolventi var nolikt eksāmenu vai aizstāvēt disertāciju doktora grāda iegūšanai (Doctorate). Šo grādu var iegūt tikai tie studenti, kuriem bijusi pasniedzēja prakse un kuri iepriekš nolikuši kvalifikācijas eksāmenus. Ārzemju studenti var mācīties līdzvērtīgi Vācijas pilsoņiem, t.i., mācības valsts augstskolās ir bez maksas (t.sk. iegūstot otru augstāko izglītību). Virkne Vācijas fondu un biedrību (piem., Aleksandra fon Humbolta fonds, Konrāda Adenauera fonds, Frīdriha Eberta fonds, Maksa Planka biedrība, Vācijas zinātniski pētnieciskā biedrība) pašu un ārvalstu studentiem un zinātniekiem piešķir stipendijas zinātniskajiem pētījumiem un akadēmiskās kvalifikācijas paaugstināšanai. Atšķirībā no Vācijas abiturientiem, ārvalstniekiem, iestājoties VFR augstskolās, jānokārto obligātais eksāmens vācu valodā (DSH-Pruefung).

Atslēgvardi: 

Globe Business College Munich tika dibināta 2006. gadā un šobrīd ir viena no Vācijas populārākajām biznesa augstskolām ne tikai vācu studentu vidū, bet visā pasaulē. Vispārzināms ir fakts, ka Vācijas ekonomika daudzu gadu garumā Eiropā ir stabilākā un tās attīstībai seko līdzi visā pasaulē, no Vācijas ekonomistiem paraugu ņem daudzu valstu vadības un biznesa aprindas.

Daudzi šīs augstskolas beidzēji ir ar izciliem panākumiem ne tikai... lasīt vairāk

Pieraksties jaunumu saņemšanai!

Uzzini par jaunāko un aktuālako informāciju par valodu kursiem, izglītību ārzemēs, vasaras nometnēm, ka arī par īpašiem piedāvajumiem, pieraksties!