Amerikas augstākās izglītības sistēma pasaulē slavena ar savu elastību un īpašajām pazīmēm. Kā pirmo varam minēt plašo izglītības iegūšanas klāstu, kurš var tikt iedalīts sekojošos blokos: pamatpriekšmeti, kuri ir obligāti ikvienam studentam jebkurā izvēlētajā specialitātē, izvēles priekšmeti, kuri ir saistīti ar izvēlēto nākotnes profesiju, kā arī fakultatīvie priekšmeti, kurus studenti izvēlas pēc savas patikas.
Studentu iegūto zināšanu novērtēšana notiek nemitīgi no mācību uzsākšanas brīža. Tiek vērtēts darbs klasē, eksāmenos, kurus īpaši studentiem sagatavo pasniedzēji, pie kuriem šī viela ir apgūta, kas ir viena no lielākajām vērtēšanas sistēmas atšķirībām ASV ( jo citās valstīs eksāmenu darbus sagatavo neatkarīgie eksaminatori). Studenti vienmēr ir labi informēti par savu progresu un attīstību attiecīgajā priekšmetā. Amerikas izglītības sistemā šo progresu pieņemts izteikt "kredītstundās". Lai iegūtu bakalaura grādu, kas ir pamatgrāds absolvējot jebkuru Amerikas augstskolu, studentam jāiegūst ne mazāk kā 120 kredīstundas. Viena šāda stunda atbilst 15 akadēmiskajām stundām. Tā piemēram, apgūstot vēstures kursu 15 nedēļu garumā ar 3 nodarbībām nedēļā, kā arī saņemot sekmīgu vērtējumu eksāmenā, students var nopelnīt 3 kredītstundas.
Amerikā jaunieši universitātē stājas sasniedzot 18 gadu vecumu. No šī brīža viņi tiek saukti par "freshmen". Pēc 30 kredītstundu apgūšanas viņi kļūst par "sophomores" , pēc 60 - "juniors" un pēc 90 - "seniors". Tradicionāli bakalaura grāds tiek iegūts pēc 4 studiju gadiem mācoties 2 semestrus gadā - pavasara un rudens semestris, bet aizvien biežāk studenti izvēlas mācīties arī vasaras semestrī, lai augstskolu pabeigtu pēc iespējas ātrāk. Tādejādi pie bakalaura grāda iespējams tikt jau pēc 3 gadu studijām.
Studenti, kuri ieguvuši bakalaura grādu, var turpināt savas studijas maģistratūrā tai pašā vai kādā citā specialitātē.
